Trijstūris

Bruģakmeņu ieklāšana:

1. Izveidojot pamatni un izlīdzinošā slāņa profilu, jāņem vērā ka bruģakmeņu virsmai pēc to ieklāšanas un ievibrēšanas jāatrodas apmēram 5-10 mm virs apmales, jo laika gaitā tomēr notiek pamatnes sēšanās.

2. Pielietojamo bruģakmeņu biezums atkarīgs no noslogojuma un transporta intensitātes:

– biezums 50 mm (T-5) – ietves celiņi;

– biezums 60 mm (T-6; T-6-1; Venta 6) – ietves celiņi, iespējama periodiska vieglā transporta kustība;

– biezums 80 mm (T-8; Nostalith L+M; Nostalith V; Antik; Uni Coloc; Venta 8) – brauktuves, iebrauktuves, stāvvietas;

– biezums 120 mm (T-12; Behaton) – konteineru laukumi, ostu termināļi, rūpnīcu noliktavu laukumi.

3. Ietvju, celiņu, brauktuvju izbūvē pirms apmaļu montāžas vēlams ieklāt bruģakmeņus nepieciešamā rakstā un noteiktā profilā, lai noteiktu nepieciešamo atstarpi starp apmalēm, jo iespējamas tehnoloģiskās pielaides bruģakmeņu izmēros. Šādi tiks novērsta nevajadzīga bruģakmeņu piezāģēšana.

4. Pareizas līnijas un leņķus veidot ar auklu un leņķmēru palīdzību, ik pēc 5 – 6 kārtām kontrolēt nepieciešamības gadījumā ar lauznīšiem, iztaisnojot līnijas un atstarpes.

5. Bruģakmeņi ir ar distanceriem (parasti 1.5 mm), kas nepieciešami ražošanas procesā, bet iebūvējot, šīs atstarpes ir par mazām. Jo biezāks bruģakmens, jo atstarpei jābūt lielākai. Optimāli izbūvētam bruģim tām jābūt 3mm, bruģakmeņiem ar h=120mm atstarpei jābūt 5 mm. Īpaši grūti to ievērot, klājot ar mašīnām, tādēļ manuāli jāpalielina atstarpes vismaz līdz 3 mm. Akmeņu piedzīšanai lieto gumijas āmurus, atstarpju palielināšanai – laužņus.

6. Bruģakmeņu krāsa, arī nekrāsotiem, mainās atkarībā no betona mitruma, pildmateriālu krāsu toņa, tādēļ nepieciešams veikt bruģakmeņu ieklāšanu no 2 – 3 paletēm vienlaicīgi. Veicot ieklāšanu ar speciālām mašīnām, tas nav iespējams un var veidoties šahveidīga toņa klājums, atkarībā no satiksmes intensitātes, atšķirības izzudīs 4 – 5 mēnešu laikā.

7. Nepieciešamības gadījumā bruģakmeņus piezāģē ar speciāliem zāģiem, ievērojot iekārtām noteiktos zāģripu raksturojumus (diametru; slapjā, sausā vai kombinētā; griešanās virzienu). Bruģakmeņu seguma atstarpju pieslaucīšana:

8. Atstarpes piepilda ar smiltīm fr.0-2; 0-4 mm. Jo platāka atstarpe, jo rupjāks materiāls pēc formulas: atstarpe x 0.8.

9. Atstarpju aizpildīšana ir ļoti svarīgs darbu elements bruģa klāšanā, no tā atkarīga kopējā seguma ilgmūžība.

10. Ieslaucīšanu veic ar birstēm vai speciālām iekārtām. Mitrā laikā atstarpēs smiltis ieskalo.

11. Bruģakmeņu virsmu noslauka no liekā materiāla un klājumu vibrē.

12. Pēc bruģakmeņu ievibrēšanas veic atkārtotu šuvju pieslaucīšanu.

Prasības bruģa segumam:

– augstuma atzīme pret projektēto ± 2 cm

– platums ≤ 5 cm

– plānā ≤ 5 cm

– šķērsprofils ≤ 0.5 %

– spraugas > 3 mm (atkarībā no bruģa h)

– augstuma atstarpe starp blakus

esošiem akmeņiem < 3 mm

– līdzenums (3 m lata) ≤ 6 mm

Bruģakmeņu ievibrēšana:

13. Veic ar virsmas vibratoriem atkarībā no bruģakmeņu biezuma. Vibratoru svaram jābūt:

– h=60-80 mm – 100 – 150 kg; 18 – 20 kN

– h=80-100 mm – 150 – 200 kg; 20 – 30 kN

– h=100-200 mm – 200 – 300 kg; 30 – 50 kN

14. Vibrēšanu veic no malām uz vidu, katru reizi pārklājot iepriekš vibrēto uz pusi. Katrs laukums jānovibrē 3 – 4 reizes.

15. Vibroplates jāaprīko ar poliuretāna plāksni, ja jāvibrē krāsainus un strukturētus bruģakmeņus – arī lietainā laikā. Vibroruļļus nedrīkst pielietot.

16. Pēc vibrēšanas laukumam jābūt gludam, ja nepieciešamas, atsevišķas vietas jāvibrē papildus. KRITĒRIJI MATERIĀLU NOVĒRTĒŠANAI PIRMS UZSTĀDĪŠANAS

17. Ārējā virsma Virsmā var būt poras, kas radušās izgatavošanas laikā. Nelīdzena virsma palielina saķeršanās spēju, aizkavē slīdēšanu, tehniski šāda virsma ir vērtīgāka nekā gluda virsma. Lai izceltu betona struktūru, novērstu slīdamību, iespējams pasūtīt bruģakmeņus, apmales ar strukturētu virsmu, izmantojot speciālas iekārtas virsmas skalošanai vai mehāniski apstrādājot, kas nemaina materiāla tehniskās īpašības.

18. Sīki ieplēsumi Var rasties sīki ieplīsumi, kuri redzami tikai pēc lietus, mitrumam žūstot. Šādi sīki ieplīsumi produkta izmantošanas iespējas nemazina.

19. Krāsu atšķirības Atsevišķās paletēs var būt nobīdes krāsu tonī (arī nekrāsotiem materiāliem), kas rodas ražošanas procesā no betona mitruma vai materiālu krāsu nobīdēm, kas tehniski nav novēršamas. Tādēļ vēlams vienlaicīgi ņemt materiālus no vismaz trim paletēm vienlaicīgi. Lielāka problēma rodas lietojot mehānisku klāšanu. Tomēr šīs nelielās krāsu atšķirības tuvāko 3 – 4 mēnešu laikā zudīs, īpaši, ja virsma tiek intensīvi ekspluatēta.

20. Baltie izsvīdumi Rodas, kad betonā esošais Ca2++ šķīst pa porām betonā nonākušā lietus ūdenī nonāk izstrādājuma virsmā, ūdens iztvaiko un kalcija hidrāts reaģējot ar gaisā esošo oglekļa dioksīdu veido baltu slikti šķīstošu kalcija karbonātu Ca(OH)2 + Co → CaCo3↓ + H2O Iespējamie iemesli: nepietiekoši blīva virsma, nefiltrējošs pamats, nepietiekoša ūdens novadīšana, bruģakmeņi ilgstoši atrodas ūdenī. Novēršana: – pazūd 1 – 3 gadu laikā atkarībā no noslodzes intensitātes;

– tīrīšana ar sālsskābi, tūlīt skalojot ar ūdeni;

– mehāniskā tīrīšana.

SIA „Ventbetons” neuzņemas garantijas saistības par betona bruģakmeņu mehāniskiem bojājumiem (piem., sniega tīrīšanas metodes ziemā utml.), kā arī pielietojot neatbilstošas tehnoloģijas, sagatavojot pamatni un ieklājot objektos bruģakmens segumu.